1955. 

gada aukstuma kartes

Skaties, Jānīt! Šis mazais kalns ir traktors,
bet tas lielais kalns - tur apakšā ir kombains.

- Vai pie jums vienmēr tik auksts?

- Nē, tikai ziemā.

#

Lai pavasarī vārītiem kartupeļiem nerastos tumši plankumi, 

vārāmam ūdenim jāpielej mazliet etiķa.

Ar mizu vārīti kartupeļi vieglāk mizojami, 

ja tos tūliņ pēc novārīšanas aplej ar aukstu ūdeni.

Ragaiņi: Nu gan kolchoza priekšsēdētājs dabūs svīst

par mūsu salšanu!

#

Mūsu darbaļaudis ar prieku uzņēma PSKP CK janvara

Plēnuma lēmuma „Par lopkopības produktu ražošanas palielināšanu”.

Jo sevišķi rūpīgi ar Plēnuma lēmumiem un biedra 

Ņ. Chruščova referatu iepazīstas lopkopji.

/Laikraksta ziņa/

#

Kukurūza – tā ir graudu pārpilnība!

Tikai kukurūza palīdzēs mums veikt izšķīrēji svarīgo partijas 

uzdevumu – piecu sešu gadu laikā sasniegt 10 miljardu 

pudu graudu kopražu. Bet graudu pārpilnība – tā ir gaļas, piena, 

olu pārpilnība, vēl vairāk – tā ir ādu, vilnas, lētu un stipru apavu, 

glītu audumu, to daudzveidīgo lietu, 

kuras mēs saucam par pirmās nepieciešamības priekšmetiem, pārpilnība!

Kukurūza – tā ir mūsu valsts varenības stiprināšana. 

Lūk, kas stāv aiz leknā, 

zaļā kukurūzas stiebra un smagi piebriedušās, 

dzeltenās vālītes!

/Laikraksta ziņa/

Nu zirgam viegla diena,

Nu varēja atpūsties.

Nu traktors arklu vilka,

I mašina vezumiņu.

Kaunieties, sīki knauši,

Ko ēdat pirmrindniekus.

Ēdiet mājās tupētājus,

Tiem bij vaļas kasīties!

Fakts: Vēl ir namu pārvaldnieki,

kas dzīvokļa remontiem nepievērš vajadzīgo 

uzmanību.

- Jūs aizpagājušajā gadā apsolījāt izlabot krāsni!

- Es to apsolīju arī pagājušajā gadā un

no sava solījuma nedomāju atteikties

arī šodien ...

#

Ne cars, ne varoņi, ne dievi,

Mums citus laikus nenesīs,

Tik pašu rokas, pašu spēki

Lems laimi, važas saskaldīs.

/Padomju dziesma/

Ak, un kādi gan skaisti bija kolchoznieču un

fabrikas strādnieču tērpi ...

Ne miņas no pufaikām, šineļiem, kirzovikiem,

gumijas zābakiem, kalošāma ...

nekādu vilnas drāniņ/lakatiņu ...

cepurītes, tik cepurītes ...

PADOMJU LATVIJAS SIEVIETE

1955. g.

Vai tas ir glīti?

Nereti sabiedriskās vietās nākas redzēt pārmērīgi uzkrāsojušās sievietes.

Nevaru saprast, kādu gan skaistumu viņas saskata asinsarkanās lūpās, 

kam krāsa izplūdusi pār malām. Mātes, pašas krāsodamās, 

pamudina arī savas meitas uz to, 

par ko varam pārliecināties pat skolas sarīkojumos.

Dažus vārdus par dejošanu. 

Vēl līdz šim jaunatnes deju vakaros sastopamas tā saucamie „ballīšu zēni un meitenes”, 

kas jau ar savu kliedzošo, pārmoderno apģērbu un frizūrām, 

pievērš sev uzmanību.

Vēl lielāku pārsteigumu sagādā šo pārīšu dejošana, ko, 

patiesību sakot, grūti saukt par dejošanu – tā ir skraidīšana pa dejas grīdu, 

izliecoties dažādos ķēmīgos līkumos. 

Šāda deju kropļošana vēl tiek pieļauta klubos un viesībās, 

to redz un dažreiz mēģina atdarināt jaunieši, kas sāk mācīties dejot.

Šīs neglītās parādības jāapkaro, lai jaunā paaudze izaugtu par īstiem, 

nemākslotiem, nesakropļotiem padomju cilvēkiem.

/Siguldas rajona kolchozā „Spartaks” J. K./

klik:

PSRS/LPSR