Man gribas to

Mirkli saglabāt, to

Vēju un

Bites, kas

Liepziedu smaržu mums

Pasaulē nes. To

Dievišķo skaņu man gribas uz

Zemes vēl saglabāt, kā

Bites debesu putekļus

Dzintara pērlītēs

Auž.

To zinot, man gribas par

Biti un

Liepziedu būt, man gribas ar

Dievu kā cilvēkam – par mūsu

Dzīvi uz

Zemes nomodā būt.  /Livars/