Ojārs Žīgurs

OJĀRA CEĻOJUMS

/80 gadu garumā/

* * *

44. turpinājums

Pārstāju braukt pa Amatu, kad Milvija iebilda, ka pietiekot ar tādiem riskantiem pasākumiem noņemties. Bet tad braucām uz Amatu skatīties smaiļotāju sacensības, kas bija modes kliedziens. Pie Amatas tilta uz šosejas stāvēja kilometriem gara autobusu rinda un upes stāvās nogāzes pārpildīja ļaužu pūļi, kas sajūsminājās par smaiļotāju neveiksmēm.

Katru ziemu fakultātes kolēģiem organizēju slēpošanas izbraucienu uz Vecāķiem. Parasti sanāca 10 līdz 15 izpriecu gribētāji, gan matemātiķi, gan fiziķi un arī pāris mehāniķi. Mūsmājās sataisījāmies un devāmies uz tuvējo lielo kāpu, tad slēpojām uz kāpu aiz stacijas, kur apbrīnojām daudzkājaino priedi. Pāriedami pāri sliedēm nonācām lielajā kāpu amfiteātrī, kur katrs varēja atrast nobraucienu pēc savām spējām. Pirms Kalngales atkal šķērsojām sliedes un pamazām virzījāmies uz mājām. Saulainā dienā daudz laika veltījām saules vannām. Vienā no šādiem braucieniem Skaidrīte nelaimīgi krita un salauza kāju. Pa līdzenumu viņa vēl kaut kā spēja paiet, bet pa slīpni nemaz. Nelaime notika maršruta tālākajā vietā. Man atlika viņu pavadot līdz mājām, izvēlēties starp kāpu pauguriem ceļu, kas būtu pēc iespējas līdzenāks.  Tas gan nebija nemaz tik vienkārši, jo mežs pilns ar dažāda lieluma izciļņiem. Bet Skaidrītes trauma bija tik nopietna, ka gandrīz mēnesi viņa noslimoja.

 Slēpes gan lauzām gandrīz vai katrā izbraucienā. It sevišķi, kad braucām lejā sakabinājušies viens aiz otra.

Kad Šmerļa mežā notika motokrosi, tad salasījāmies bariņš un devāmies, kā tagad runā, fanot. Neaizmirstams bija 1957. gada motokross, kad ieradās pāri par 300 000 skatītāju. Tā laikam bija pirmā reize, kad piedalījās ārzemju braucēji. Vētrainas ovācijas izpelnījās somu braucējs Raimo Reins, kurš pārliecinoši uzvarēja savā klasē. Bet arī mūsu braucējs Reinis Rešetniks brauca godam, iegūstot trešo vietu šajā klasē.

Pēc tam starptautiskas sacensības notika samērā bieži, bet 57. gada sacensību popularitāti nesasniedza. Kad ārstējos Fizkultūras dispansera stacionārā, tad tur gulēja arī vairāki motociklisti. Kāds mūsu motobraucējs stāstīja – kā sacensību rīkotāji darbojās, lai PSRS pārstāvji katrā ziņā uzvarētu. Trases līkums veda nedaudz cauri Linezeram. Visiem mūsējiem vajadzēja pacelt izpūtējus uz augšu, lai braucot pa ezeru, tajos neiekļūtu ūdens. Protams, ārzemnieki šādus gājienus neparedzēja, un šķērsojot ezeru viņu motocikli noslāpa. Kamēr iedarbināja, pagāja laiks. Bet mūsējie „godīgā sportiskā cīņā” uzvarēja.

Latvijai bija spēcīgi riteņbraucēji šosejnieki un krosisti kā Džarcāns, Lassi, kā arī Ķeisteris. Daudzkārtējais godalgoto vietu ieguvējs PSRS mērogā Ķeisteris, laikam reiz sajuta savu spēku zudumu, bet vinnēt gribēja par katru cenu. Lai krosā uzvarētu, tad distances šaurā vietā, starp divām priedēm novietoja dēlīti ar naglām. Visi pārdūra riepas, bet viņš šo vietu apbrauca un „vinnēja”. Uzvarētājs viņš bija tikai īsu brīdi, kamēr saņēma diskvalifikāciju uz vairākiem gadiem. 

Kad Rīgā notika PSRS meistarsacīkstes volejbolā vai basketbolā, tad apmeklējām cik nu iespējams, Lāčplēša ielas sporta zālē volejbolistu cīņas, kur mūsējie ar Lībiņu un Veiskopu priekšgalā sīvi cīnījās ar visām komandām, tikai retu reizi zaudējot. Basketbola spēles notika Ziemeļblāzmas zālē. Mūsu ASK bija vadošā komanda. Atceros, kad viņi spēlēja ar Maskavas Dinamo. Pirmais puslaiks beidzās ar futbola rezultātu. Tad nebija uzbrukuma laika ierobežojums un maskavieši ilgstoši nedevās pāri centra līnijai, bumbu turot rokās, bet mūsējie neizpratnē gaidīja. Publika kliedza, svilpa, lai taču spēlējot.

Tajos gados kolosālu ievērību guva Gustava Ernesaksa Tallinas vīru koris. Dabūju stāvvietas biļeti uz koncertu Universitātes aulas balkonā. Viss pārpildīts. Labi, ka izdevās ar roku pieturēties pie balkona margas. Koristu dziedājums atsvēra visas stāvēšanas grūtības.

Ar tuviniekiem apmeklēju REO koncertus un krievu estrādes koncertus Dzintaros. Vēl atmiņā palicis poļu meiteņu grupas „Filipinki” koncerts Daugavas sporta namā, no kura vēl šad, tad domās atskan dažas taktis no viņu izpildījuma, kaut vai par Tereškovu.

Ps.

Ar autora atļauju –

Emuārā tiks publicēti

apjomīgā darba atsevišķi fragmenti /Livars/

/Turpinājums sekos/