Ojārs Žīgurs

OJĀRA CEĻOJUMS

/80 gadu garumā/

* * *

41. turpinājums

Pēc vairākiem gadiem, kad jau strādāju RPI, intensīvi piedalījos orientēšanās sacensību rīkošanā, galvenokārt kā distanču priekšnieks, retāk kā galvenais tiesnesis. Pats koriģēju dabūtos karšu materiālus pārstaigādams sacensību rajonu, ar tušas spalviņu pārzīmēju karti uz kaļkas, taisīju fotokopijas vai pasūtīju gaismas kopijas. Kad materiāls bija sagatavots, izplānoju distances. Sacensību dienas rītā uz visiem kontrolpunktiem aizvedu KP tiesnešus, bieži pat ar teltīm un guļammaisiem. Sacensību laikā pārstaigāju trasi un vēroju orientieristu cīņas. Laba distance radīja gandarījumu par paveikto. Atmiņā palikusi epizode no Latvijas un Igaunijas jauniešu sacensībām par „Padomju jaunatnes” un „Noorte haal” avīžu balvas izcīņu. Sagatavoju vienu no pirmajām reljefa kartēm Zvārdes ieža mežā. Starts pie ieža, bet finišs Līgatnes pusē pie Skaļupes. Igauņus iepriekšējā vakarā izguldināja Turaidas tūrbāzē  un otrā rītā viņus atveda pie Zvārdes ieža un ielaida mežā. Pievakarē igauņu pārstāve paziņo, ka viens zēns vēl ir mežā. Varbūt stāvajās kraujās un slapjajās dūkstīs notikusi kāda nelaime. Izvēršamies garā ķēdē un brienam pa dūkstīm skaļi saukdami. Neviens neatsaucas. Raušamies kraujas augšā un pārlūkojam tuvējās mājas. Beidzot uzzinām, ka zēns pazaudējis karti, iegājis šajās mājās, bet zinājis pateikt tikai vārdu „Turaida”. Tā kā saimnieks brauca uz Siguldu, tad viņš uzreiz zēnu aizvedis uz nakšņošanas vietu Turaidā. Bet mūsu jaunieši pārliecinoši uzvarēja ziemeļu kaimiņus. Mājup braucot viss ceļš pagāja vienās dziesmās un manis un Egona sveikšanā par labajām sacensībām.

Regulāri piedalījāmies Universitātes spartakiādēs. Spartakiādu noorganizēšanā aktīvu atbalstu sniedza Fizkultūras un sporta katedras vadītājs Hains. Katedras pasniedzēji viņu, koleģiālās darbības dēļ, bija iecienījuši. Pirms aizbraukšanas uz Izraēlu viņš uzaicinājis visus katedras pasniedzējus uz atvadu mielastu. Visi pieņēma Haina ielūgumu. Bet pēdējā vakarā pirms mielasta katedras pasniedzējiem kāda nopietna persona piezvanījusi un ieteikusi padomāt par piedalīšanos. Vienmēr esot iespējas izvēlēties divus ceļus, strādāt vai nestrādāt LVU. Vēlāk, kad dzelzs priekškars krita un radās tikšanās iespēja, Hains teica, ka viņš sapratis, kādēļ neviens neatnāca atvadīties.

Ps.

Ar autora atļauju –

Emuāra tiks publicēti

apjomīgā darba atsevišķi fragmenti /Livars/

Turpinājums sekos