Jānis Vaišļa

P A S A U L E S   A P C E Ļ O T Ā J S

/ 8. turpinājums /

Kad ķieģeļu krava, kas izgāzta būvlaukumā,

spēs pati no sevis
uzmūrēt māju; kad skrūvju,

atsperu un zobratu kaudze,
kas izbērta uz galda, spēs pati no sevis samontēt pulksteni, –
tad un tikai tad man šķitīs ticama doma,

ka tūkstošiem un
miljoniem planētu ir radušās pašas no sevis,

ka tās atradušas
katra savu orbītu un savstarpēju līdzsvaru bez

inteliģenta radītāja klātbūtnes.

 B.Barton

Jānis – Es visu laiku varēju just sevī šīs it kā viļņojošās izmaiņas. Un, lai cik tas savādi neliktos, es ievēroju, jo lielākas problēmas bija ārpusē, jo sevī es kļuvu spēcīgāks...

Un patiešām tā arī ir, ka viss, kas mani nenogalina – padara mani spēcīgāku...

Zini, ja cilvēks ir pilnīgi dumjš, tad viņš ne no kā nebaidās... Kad cilvēks kļūst drosmīgs, viņš sāk saprast, kas ir bīstami, kas nav bīstami. Un tas ir nepieciešami, lai kaut ko sasniegtu, uzvarētu...

Livars – Vai visā ceļojuma laikā bija kaut kas tāds, ko varētu sacīt – tas bija visgrūtāk?

turpmāk vēl