Jānis Vaišļa

P A S A U L E S  A P C E Ļ O T Ā J S

7. turpinājums

Livars – Divi gadi mazā kvadratūrā un kubatūrā...

Astoņi veči ar savas miesas un Dvēseles izgarojumiem...

Kā ar to tikt galā? Ar sevi...?

Jānis – Es tik varu pateikt, ka nav formulas, kā cilvēkam dzīvot...

Vienu gan es varu sacīt, tos mēslus, kas ir tevī nenest uz ārpusi...

Katram viņi sakrājas, sevišķi, ja tie astoņi veči, dienu dienā ir kopā...

Jāsaprot, ka tā ir tava šmuce, nevis visu kopējā masa...

Iemācīties viņam neuzgāzt vēl savas dusmas un naidu, bet palīdzēt sakopties.

Livars – Vai tu juti arī sevī kādu šo attīrīšanos,

kādu pavērsiena punktu, ka tu esi cits Jānis?

/turpinājums sekos/