/Jānis un citi Dialoga dalībnieki,

1982. g. ciemojoties pie Andra Freidenfelda Krimā/

JĀNIS VAIŠĻA

PASAULES APCEĻOTĀJS

Livars – Es vairākkārt esmu runājis savās tikšanā reizēs vai stundās – kā tas ir, ka cilvēks nokļūst uz tā kuģa, kurš dodas apkārt pasaulei?...

Jānis – Nejaušība, tas ir arī Liktenis...

Livars – Daudz savā dzīvē esmu mācījies no Jaunušana un man tas ir sagādājis prieku, un es viņu vienmēr uzskatīju par intuitīvo režisoru... Viņa, nereti ģeniālajās izrādēs - tu saprati, ka lietas ir un notiek tā, kā tam un tām ir jābūt... Un nemaz nav jāmeklē cita ceļa vai iespējas...

Jānis – Tur arī meklējamas saknes, zināmā veidā tavai ģenialitātei, kā tu paud savas domas, jo tas jau vairs nav jautājuma formā... Bieži vien tu uzdod jautājumu, ar vēlmi saņemt tev nepieciešamo atbildi, tu piespied cilvēkus domāt - ne tikai tās domas, ko viņš spētu izdomāt, bet tu piemet viņam klāt, virzot uz vēlamo rezultātu... Cilvēkam rodas jautājums, kāda ir tava doma, kāda ir pareizā atbilde... Tā arī ir māksla... Ja tu iemāci cilvēkiem saprast, ka tā demokrātiskā forma ir arī tas, ka tu vari atļauties uzstādīt jautājumu tev vēlamās atbildes virzienā... Re, un tā jau veidojas mūzika...

Turpinājums sekos