JĀNIS VAIŠĻA

P A S A U L E S   A P C E Ļ O T Ā J S

/6. turpinājums/

Livars – Redzi, tu jau apzinies, ka tev dzīvē ir ticis fantastiski daudz dots un tu apzinies, ka dots ir tam, kurš spēj dot tālāk, ģenerēt, producēt... Kas tev tagad ar to visu ir jādara...?
Jānis – Man ir jādzīvo... Tur ir vairākas lietas... Garīgajā vērtībās jau vairs nav krīze... Mēs jau esam tās zemākajā punktā! Tas, ka naudas ir par maz, tas ir sīkums... Bet, ka vairs nav Skolotāju, ka nav vairs kultūras... Kultūra neslēpjas tikai valodā un tās pareizrakstībā... Man tas nozīmē, ka ir jārada kas jauns! Nevis jālikvidē vai jāatņem! Cilvēkā ir jābūt sapnim izdarīt ko lielu un skaistu! Un es domāju, ka mums sev un Dievam ir jālūdz gribasspēks... Ja tāds ir, tad mēs varam visas savas problēmas atrisināt... Un patiesība jau tāda, ka katrā cilvēkā šis spēks jau arī ir. Tas jau ir jautājums, cik cilvēks ir iepazinis sevi. Cilvēkam ir jāzina savas pamatvērtības...
Livars – Un tur, jūrā?...
Jānis – Dieva klātesamība ir izjūtama, katrā mirklī un vietā... Katram cilvēkam pašam ir un būs reiz jāsatiekas ar Dievu... Un tas jau nav tikai jūrā... Es pats esmu studējis psiholoģiju un varu droši sacīt – nav jau formulas, kā cilvēkam pareizi dzīvot... Tas, ko mēs varam darīt, ir viņam palīdzēt... Vai viņš uz baznīcu, vai kājām uz Talsiem, kāpj kalnā vai dodas jūrā, cits lido... Mēs esam aizlieguši cilvēkam domāt. Mēs skolās nemācam domāt, mēs esam to aizlieguši... Cilvēks ir matērijas pamatprincips – ūdens apvienojums ar Kaut Ko... Kustība. Garīgā, fiziskā...

/turpinājums sekos/