Tija Pūtele,

Ariāna Daukša

Ko nozīmē būt latvietēm Amerikā?

   Kad mums tiek prasīts šis jautājums, mēs nevaram savas domas izteikt dažos vārdos. Būt latvietei ir milzīgs dzīves gods un vislielākā dāvana, ko mēs mūžā esam saņēmušas. Būt latvietei nozīmē zināt, runāt un mīlēt latviešu valodu. Ja mums nav valodas, tad mums nav tautas dziesmu, sakāmvārdu, mīklu, pasaku un nekādas literatūras. Ja mums nav valodas, tad arī nav latviešu dzejas. Būt latvietei nozīmē mīlēt savu kultūru un to vietu, no kurienes nāca mūsu senči. Tas nozīmē būt lepnai, ka mūsu senči karoja un ziedoja savas dzīves Latvijas brīvības dēļ. Būt latvietei nozīmē just līdzi Latvijas sarežģītajai vēsturei un cīņām par brīvību. Mēs šo brīvību esam nopelnījuši. Būt latvietei nozīmē mīlēt dabu un pateikties par to, ko zeme mums dod. Būt latvietei nozīmē kalt rotas, veidot krāsainos māla podus un gatavot dzintara krelles. Būt latvietei nozīmē ēst garšīgus ēdienus, ko mamma vai vecmamma ir sagatavojusi. Piemēram, pīrāgus, rupjmaizi, kliņģeri un Jāņu sieru. Būt latvietei nozīmē palikt nomodā līdz rīta gaismai Jāņu vakarā. Būt latvietei Amerikā nozīmē apmeklēt latviešu skolu un izpildīt tur uzdotos mājas darbus, kā arī amerikāņu skolas mājas darbus. Būt latvietei Amerikā nozīmē doties uz garezeru vai kādu citu latviešu nometni vasarā.

   Mēs esam apmeklējušas Garezera nometnes ilgus gadus. Mūsu vecāki mūs veda uz Garezera pludmali kā zīdaiņus un tur mēs visi satikāmies. Kopš tā laika visi esam uzauguši kopā. Trīs gadu vecumā mēs pavadījām rītus Biz-biz bērnos, mācīdamās krāsa, dzīvniekus, un burtus. Tur sākās mūsu latviešu valodas mācība un mīlestība. Nākamais solis bija Garezera bērnu nometne no 6 līdz 10 gadu vecumam. Katru vasaru mēs pavadījām divas jaukas nedēļas, mācoties tautas dejas, valodu un dziesmas. Pavadījām laiku ar ziemā nerdzētajiem draugiem. No 11  līdz 13 gadu vecumam mācījāmies Garezera  sgatavošanas skolā. Tur sākās īstās, intensīvās mācības. Mēs sākām pildīt valodas darba lapas, lasīt Annas Brigaderes „Sprīdīti” un asināt prātu ar mīklām. Tā mēs uzaugām. No 14 līdz 18 gadu vecumam apmeklējām Garezera vasaras vidusskolu.

Šis ir Garezera vislielākais lepnums un prieks.  Šinī vecumā mēs tagad saprotam, cik svarīgi ir, ka mēs kopjam mūsu latviešu kultūru te, Amerikā. Mēs sešas nedēļas mācāmies un beigās ir gala pārbaudījumi, kas nosaka, vai esam pārcelti uz nākamo klasi. Absolvēt GVV ir liels gods. Pēc absolvēšanas plānojam atgriezties Garezerā kā strādnieki vai skolotāji, lai pateiktos Garezeram un tālāk koptu Garezera tradīcijas. Mēs saprotam, ka Garezera nākotne tagad ir mūsu rokās. Mūsu paaudzē ir nākamie skolotāji, direktori, un administratori. Uzkopt Garezeru ir liels darbs un, lai to paveiktu, mums visiem ir jāstrādā kopā. Mēs nevaram aizmirst to lielo dāvanu, ko Dievs mums ir dāvājis – latvietību.

„Jauno Laiks”

Volume LXII Nr. 4 (39)   

2011.g. 3. septembris – 16. septembris 

/2005.gada maijā arī es pabiju Garezerā/