Viss bija pa īstam -

vasaras vidus, lauku darbi /ne man/, padusmīgi mājas sargi,

cepšana, vārīšana, marinēšana, lopiņu kopšana un pilna māja ciemiņiem ...

Tāda bija mana diena - pie draugiem

"Liepsalās"

Govs ir

Zemes krāsā, un

Piens ir

Debess krāsā.

Un cilvēkā ir kaut kas no

Zemes un

Debesīm. 

Katra diena ir kā

Brīnums.

Vakardiena arī bija

Brīnums.

Un es zinu, arī

Rītdien bites ziedošās

Liepās sanēs kā

Brīnums.

Un šodiena ir kā

Brīnums, ka visu to es

Redzu, dzirdu un jūtu...

Kā bites ziedošā

Liepā par visu to domāt liek.

Kad vīri ar asām izkaptīm

Sienu pļauj –

Var redzēt, ka no zāles kā

Balts mākonītis augšup ceļas

Mazi taurenīši…

Tās ir puķu

Dvēselītes, kas aizlido uz

Debesīm.

 

Par

Puķēm un

Ziedēšanu vislabāk

Zina pastāstīt

Bites. Bet, tā kā viņas visu

Vasaru ir ļoti aizņemtas, –

Pats brienu ziedošā

Pļavā, kāpju kokos un skatos uz

Pasauli sanošas bites acīm.

Man atkal vējš par

Putniem domāt liek.

Un tā pļava, pilna

Puķu smaržām,

Man uz pleca raibu

Taurenīti liek.

Tik balts – kā silta

Piena padzeries – es stāvu

Vasarā, un it viss man te par

Tevi domāt liek.

Es nevaru te tāpat vien,

man vajag visu

pierakstīt.

Puķi, putnu,

Zvaigznes un

Tevi – man vajag ar labiem

Vārdiem pierakstīt.

Lai ražens jūsu

Liepsalu

laiks!