Visos lielajos ziņu portālos bija rakstīts, ka vakar /27.08.2011. + 27/  bija pēdējā, šīs vasaras karstākā diena ... Man jau gribētos vēl ... Vēl - vasaras silto dienu ... Vēl - spožās saules... vēl - putnu treļļus debesīs un pie mājas loga ... Mazliet skumji ... Mūsos paliek kaut kas aizejošs un kaut kas no paliekošā ... vai tās ir tikai atmiņas ... sastapšanās un šķiršanās.


Tik daudz ko var
Paturēt, bet, vai cilvēks var
Otru – kā lietu pie sevis
Paturēt?

Pēc pāris dienām sākas skolā ejamais laiks ...








Katram jau kaut kur vajaga iet! Cits uz skolu, skoliņu, kāds uz mežu vai tirgu - pēc sēnēm ...
Un mazajam sienāzītim - pēc vijoles iet ...





Ir atkal tā, ka gribas ļoti -

Skolā iet.
Un arī tā, ka nemaz tik ļoti
Skolā negribas man iet.

Bet, ja tā padomā, tad
Skolā labi iet.
Un no turienes ir labi
Mājās iet, ja
Mājās labi iet.
Bet, lai mājās labi iet,
Man vajag atkal labi
Skolā iet.

Un tā nu sanāk,
Ka man vispār
Dzīvē – labi iet,
Jo man vienmēr ir,
Kur iet!

Un, ja var labi iet,
Tad var arī labi skriet!
Un, ja var labi skriet,
Tad var tā kā
Putnis vēja
Spārniem
Gaisos skriet.
         
Tāpēc –
Lai mums visiem
Dzīvē labi
Iet!


Lai ir labs mums katram savs ejamais laiks!
Lai esam gaidīti un - lai mūs pavada apziņa, ka
mums ir ko gaidīt!

Nav komentāru: