Visos lielajos ziņu portālos bija rakstīts, ka vakar /27.08.2011. + 27/  bija pēdējā, šīs vasaras karstākā diena ... Man jau gribētos vēl ... Vēl - vasaras silto dienu ... Vēl - spožās saules... vēl - putnu treļļus debesīs un pie mājas loga ... Mazliet skumji ... Mūsos paliek kaut kas aizejošs un kaut kas no paliekošā ... vai tās ir tikai atmiņas ... sastapšanās un šķiršanās.

Tik daudz ko var

Paturēt, bet, vai cilvēks var

Otru – kā lietu pie sevis

Paturēt?

Pēc pāris dienām sākas skolā ejamais laiks ...

Katram jau kaut kur vajaga iet! Cits uz skolu, skoliņu, kāds uz mežu vai tirgu - pēc sēnēm ...

Un mazajam sienāzītim - pēc vijoles iet ...

Ir atkal tā, ka gribas ļoti -

Skolā iet.

Un arī tā, ka nemaz tik ļoti

Skolā negribas man iet.

Bet, ja tā padomā, tad

Skolā labi iet.

Un no turienes ir labi

Mājās iet, ja

Mājās labi iet.

Bet, lai mājās labi iet,

Man vajag atkal labi

Skolā iet.

Un tā nu sanāk,

Ka man vispār

Dzīvē – labi iet,

Jo man vienmēr ir,

Kur iet!

Un, ja var labi iet,

Tad var arī labi skriet!

Un, ja var labi skriet,

Tad var tā kā

Putnis vēja

Spārniem

Gaisos skriet.

         

Tāpēc –

Lai mums visiem

Dzīvē labi

Iet!

Lai ir labs mums katram savs ejamais laiks!

Lai esam gaidīti un - lai mūs pavada apziņa, ka

mums ir ko gaidīt!