Ojārs Žīgurs

OJĀRA CEĻOJUMS

/80 gadu garumā/

* * *

20. turpinājums

1945. gada nogalē saslimu ar plaušu karsoni. Augstās temperatūras dēļ mājās nevarēju nokļūt. Visu slimošanas mēnesi nogulēju papa darbnīcā Antonijas ielā 7, kur tagad atrodas Baltijas Amerikas uzņēmējdarbības fonds. Atceros, ka divas reizes temperatūra pacēlās virs 41,50. Pie sevis nodomāju, ka tā gandrīz ir rekorda līmenī. Kaut galva likās skaidra, tomēr likās, ka man gāžas virsū istabas griesti un sienas. Ārsts teica, ka bez penicilīna es neizķepurošos. Papam ar lielām grūtībām izdevās no kādiem virsniekiem sadabūt šo brīnumlīdzekli. Tad kādā jaukā dienā ārsts pasaka, ka krīze ir pārvarēta. Atveseļošanās laikā daudz lasīju. Atmiņā iespiedies lasītais Dostojevska „Noziegums un sods”. No šī laika man vairs nav vēlēšanās lasīt šādus smagus darbus. Slimošana iekrita eksāmenu sesijas laikā, kad vajadzēja likt eksāmenu PSRS vēsturē. Nesapratu, ko var vēstures eksāmenā prasīt kā vien tikai notikumu gadu skaitļus. Tādēļ slimodams iemācījos visu vēstures notikumu hronoloģiju, kas grāmatas pielikumā aizņēma vairāk kā divas lapas. Vēl tagad atceros, ka Maskavu nodibināja 1147. gadā. Bet, tā kā ilgi biju slimojis, tad skolotājs man ielika vēsturē 4 bez eksāmena.  
Pavasarī mūs sūtīja uz Tomes mežiem sagatavot skolai malku. Sadalīja mūs pa brigādēm. Es strādāju kopā ar Visvaldi un Edgaru. Mums bija noteikta norma 6 kubikmetri dienā. Gulējām kādās mājās uz kūtsaugšas sienā. Atceros, ka pirms aizmigām, kāds puika no citas grupas, ņēmās ar anekdošu stāstīšanu. Viņš stāstīja katru vakaru, neatkārtojoties. Tā kā vakaros mums bija jautri. Zāģējām augošās priedes un tās sagarinājām metra garumā un krāvām grēdā. Lai vai kā, savu normu izpildījām. Protams, nekas jau nebūtu, ja normu neizpildītu, bet to mēs turējām zem sava goda. Strādājot bija lielas slāpes. Kaut kas dzerams bija paņemts līdz, bet visai dienai nepietika. Gājām dzert no netālu esošās ūdens bedres ar dzintardzeltenu ūdeni. Tam nemaz nebija purva rāvas garša. Diez vai mūsdienās kaut kas tamlīdzīgs būtu iespējams. Gan darba likumdošana, gan puikas mīkstāki, neradināti pie fiziskā darba. Mūsu darba augļi vēlāk bija skatāmi skolas pagalmā, kur malkas grēdas aizņēma lielāko daļu no teritorijas.
Skolā, dežūru dienās, tehnikuma pagalmā vajadzēja šķilas sazāģēt krāsnīm piemērotos garumos. Ar rokas zāģiem griezām šķilas gabalos. Mans pārinieks bija Sergejs. Nemitīgi viens otram aizrādījām, ka otrs nepareizi velk zāģi.
Man liela ķēpa bija ar augoņiem. Tie izsitās viens pēc otra visādās neiedomājamās vietās: uz dibena, rokām, vēdera, starp acīm, gan lūpas kaktiņā. Šo pēdējo minēto augoni es izmantoju savā labā. Ar sašķiebtu muti skolotājam sacīju, ka nevaru parunāt, kaut gan nemaz tik traki nebija, bet kādu nedēļu varēju negatavoties vienai otrai stundai.


* * *
Ar mums strādāja visdažādākie skolotāji. Bija skolotāji, kuru priekšā jānoņem cepure, par viņu pašaizliedzīgo darbu, bet bija arī dažādi garāmgājēji, kuri savu mācāmo priekšmetu paši labi nezināja un kur nu vēl to izskaidrot un pamācīt.
Katrā ziņā pirmā minama matemātikas skolotāja Anšmite. Kaut gan sākot mācīties algebru, ko pamatskolā mums nemācīja, nekādi nevarēju saprast tās jēgu. Viņa teica, ka ar burtiem rēķināt daudz ērtāk nekā ar cipariem. Šīs neizpratnes dēļ sākumā vairāk par trijnieku nevarēju dabūt.
Reiz pažēlojos mūsu dzīvokļa kaimiņam Kušķim, kurš strādāja par daiļkrāsotāju (tagad šī darba veicēju sauc par mākslinieku). Viņš darināja kinoteātrim „Gaisma” pie nama fasādes piestiprināmos kinofilmu reklāmas plakātus. Viņš stundas laikā man izskaidroja algebras būtību. Ko viņš toreiz teica, neatceros, bet no tās dienas es biju viens no labākajiem rēķinātājiem. Divu gadu laikā, kad mācīja Anšmite, algebru, ģeometriju, trigonometriju un augstākās matemātikas pamatus viņas stāstītais man neradīja nekādas grūtības.
Skolotājs Lagzdiņš mācīja Tehnisko mehāniku. Visi mācījāmies to ar lielu interesi. Uzzinājām, kādēļ motocikls nekrīt, ja ar to brauc pa vertikālo sienu, kādēļ lidotājs neizkrīt no lidmašīnas, ja lido ar galvu uz leju un vēl citus brīnumus.






Ps.
Ar autora atļauju –
Emuārā tiks publicēti
apjomīgā darba atsevišķi fragmenti /Livars/




/Turpinājums sekos/