Kad cilvēki goda vietās ieceļ necienīgus,

tad Dievs soda cilvēkus vispirms ar to,

ka pašiem tiem ieceltiem atņem,

kas tiem vēl bijis cienīgs un prātīgs,

un tai vietā iedod lepnību un iedomību.

Un tas viss tā top darīts uz iecēlēju,

bet nevis uz ieceltā rēķina.

Ļaunums līdzīgs ezim,

kas ieiedams saglauž visas savas adatas un

ieiet tik gludi un glumi, ka ne mana ne manīt;

bet, iegājis, viņš saceļ visas adatas.

Ja nu gribi dabūt atkal laukā,

tad adatas saduras stenderēs, sienās tā,

ka bez posta nedabū vis vairs laukā,

un dažreiz ir ar visu to

nav dabūjams laukā vairs nepavisam.

/Reinis Kuadzīte/