Bērnībā mēs kādu reizi

bijām aizgājuši pie kaimiņu

saimnieces pēc piena.

Viņa dzīvoja kūtī.

Viņai bija mazs, apaļš

galdiņš uz virpotām kājām,

un man liekas – tas bija

balts.

Tur smaržoja

pēc lopu nopūtām un

petrolejas lampas.

Kad viņa no spainīša

mūsu kanniņā lēja pienu,

tas bija balts, balts.

Un tas smaržoja.

Pēc tam es nekad

vairs neesmu sastapis tādu

smaržu.  /Livars/

#

Māte nāk un

Tev par

Sargeņģeli tiek.

Kas no

Tevis visām

Mātēm

Tiek?  /Livars/

#

Kā

Saule te tik

Balta tiek!

Un

Man te ar`

Kāds dzīvot

Liek!   /Livars/