Sveiciens no Tehran.

Esmu veiksmiigi atgriezies ar autobusu no Persijas liicha. Kopumaa marshruts tika nedaudz saiisinaats un pamainiits. Laika apstaaklji dariija savu. Veetras, kalni, kaa arii lielais karstums pie Persijas liicha. 
    Visiem, kuri domaa, ka shii valsts nav drosha, ka te teororisti skraida vai arii veel kas - nomierinieties - pilniigi normaala un drosha valsts ar ljooti laipniem un izpaliidziigiem cilveekiem.  
Dz. Bush te nav bijis, tamdeelj - kaut kaadu bulshitu sastaastiijis paareejiem :D 
Satiksme - nekaada vaina un nekas taads jau ar te nav. Visur var tikt bez probleemaam. Vieniigais truukums ir tas, ka te ir par daudz auto - sastreegumi. Ar velo pa Tehran vien jau 150 km nobraukti. Degviela leeta. Diizelis maksaa 7,5 sant., benziins 20 santiimi, bet nav jau ti skaisti - tam visam ir ierobezhojumi - nevari liet cik gribaas. 
Jaa, islama likumi te ir stingri, bet man kaa tuuristam nekas daudz netraucee. Nu nevar ar shortiem staigaat, nav te alko un ar foto jaabuut uzmaniigi. 
Esmu bijis shur tur pasaulee, taadeelj varu droshi teikt, ka Iraana ir mana saraksta 1.vietaa ar cilveekiem, dabu un droshiibu.
Ok, kad atgrieziishos, tad gan jau buus vairaak ko uzrakstiit.


Livars: Mēs te par Tevi ... mazliet esam satraukumā ...

Krišjānis: Uztraukumam galiigi nav pamata. Te noteikti ir jaaatbrauc, lai saprastu, kas te notiek un, ka runas par droshiibu ir pilniigi liekas.
Riigaa ceru ielidot 26. martaa. Tagad vien atlicis gaidiit 24. martu,kad ir autobuss uz Erevaanu un tad autobuss uz Tbilisi. Tik vien kaa 2000 km palikushi.

/Krišjānis Ratiniks// 21. 03.2011.g.  16:40 /

Nav komentāru: