Livars – Vai maza tauta var izdzīvot?

Andris Tuls – Izdzīvot var jebkurš, galvenais – lai ir izturība un gribasspēks!

Livars – Tu izdzīvosi?

Andris Tuls – Es centīšos!.. nevar jau zināt, ko dzīve tev piespēlēs, viss var notikt...

Livars – Vai Tev ir nācies kādam piedot, nu tā – pa lielam?

Andris Tuls – Tā palielam... laikam jau nē. Bet piedot esmu piedevis.

Bet tas prasa laiku...

Livars – Vai ir lietas, kuras tu negribētu piedot?

Andris Tuls – Piedot vajag vienmēr, bet man grūtāk ir piedot nodevību.

Livars – Kāpēc cilvēki nodod un pazemo viens otru, kas tas ir, Andri?

Andris Tuls – Tas ir ļaunums... un sāpes mūsos, ko mēs nespējam piedot.

Livars – Pīpēt tu nepīpē, šņabi tu arī nedzer, kāpēc tu esi tāds?

Andris Tuls – Pīpēt gan es pīpēju, bet dzert... kas tur ir tāds, no kā būtu jāgūst bauda? Baudu var gūt no daudz kā cita...

Livars – Un draudzība, cik tas ir augsts lēciens cilvēka dzīvē, tās jau laikam vairs nav BMX virsotnes... tas jau laikam...?

Andris Tuls – Draudzība ir tur – augstāk par BMX virsotni. Bet ja man liek izvēlēties starp kādu, ne tik svarīgu draudzību un BMX – es tomēr izvēlētos BMX ...

Livars – Un kas ir tas, ko tu cieni savā vistuvākajā draugā?

Andris Tuls – Uzticība un izpalīdzīgums.

Livars – Un BMX?

Andris Tuls – Sajūtas, kas spēj aizdzīt negatīvo, kas ir manī...

Livars – Andri, tu dažas rindas augstāk rakstīji – izpalīdzība.

Kāda ir vajadzīga palīdzība jaunam un simpātiskam, fiziski attīstītam puisim?...

Andris Tuls – Varbūt... emocionāls atbalsts. Palīdzība dažādās lietās vienmēr ir vajadzīga, lai cik tu neesi stiprs, gudrs vai simpātisks.

Livars – Kad biji mazais puika ... un tagad, kas ir mainījies, kas ir citādāk, debesis, zāle... Tu?

Andris Tuls – Mainījies es noteikti esmu, bet pateikt vai uz labo, vai uz kreiso... es nezinu.