Svētdiena, oktobra pēdējā diena, 2010. g. /+4 C 6:20/





Cik ir pulkstenis?
Cik ir pulksteņu?
Cik ir laiks?
Cik, cik, cik?

Viens telefona zvans,
un liekas – tas pienāca no
pašām
Debesīm.
Viens smaids,
un liekas – tu pats
jau esi
Debesīs!

Neapturamais laiks ...
Pulkstenis apstājies ...
Man nav pulksteņa ...
Vai tev ir pulkstenis?..

Viņš ir spekulants.
Viņš spekulēja ar to,
Ka apkārtējie cilvēki
viņam visu laiku
Piedeva.

Mūsu laiks ...
Tas ir tavs laiks ...
Zemes cilvēku laiks ...

Vēl tev ir jābūt
Šeit.
Vēl ir tik daudz
Cilvēku un
Puķu – kam ir
Vajadzīga tava
Mīlestība.

Ceriņu ziedēšanas laiks ...
Siena laiks ...
Veltīgi izšķiests laiks ...


Vai šodien kāds jau
lūdza
Dievu par tevi?

Vai tu jau šodien
lūdzi
Dievu par kādu?

Jaunības laiks ...
Slimības laiks ...
Pēdējais laiks ...
Brīnumu laiks ...


Vectēvs vaicāja mazdēlam:
– Cik pulkstenis?
Mazdēls atbildēja:
– Man vēl
Daudz laika...

Neizmantotais laiks ...
Kur ir palicis mans laiks?..
Pārvērtību laiks ...

Vēl ir tik
Kluss, ka var
Tavus sirds pukstus
Dzirdēt.

Vēl
Pilsēta nav modusies un
Atņēmusi man
Tevi.

Vēl ir tik
Kluss, ka
Tu piederi vienīgi
Man.     

/Livars/

Nav komentāru: