Ja kādam dodi padomu – it sevišķi, ja to dari neaicināts – tad dodi to allaž tādā paņēmienā jeb teikumā, kuram jautātājs galā, bet nevis ar noteicēju jeb punktu; jo ne reti noteicoša padoma tāpēc vien nepieņem, ka tas dots cieti teiktā teikumā, lai ar gan atzītu, ka dotais padoms derīgs.
/Reinis Kaudzīte/
#
Uzstāties publikas priekšā – tā ir liela privilēģija, lielas iespējas un tikpat liela atbildība... Tev ir jāilgojas un jāpriecājas par šo iespēju, šī iespēja Tev arī uzliek pienākumu – tai gatavoties!
Domāju – apgūt skatuves runu un skatuves kustību, pašmācības veidā –
varētu būt visai problemātiski... Tomēr dažas lietas atļaušos pieminēt:
• Tev ir jābūt skaidrai pārliecībai par to, ko tu gribi ar savu klātbūtni publikai pavēstīt
• Tev jāierodas savlaicīgi /30 – 60 minūtes pirms pasākuma/
• Tev jānovērtē pasākumam atvēlētā telpa
• Tev stingri jāiekļaujas atvēlētajā laikā
• Tev jāievēro šie pamatprincipi: Lai tevi redzētu, lai tevi dzirdētu /varētu sadzirdēt/, lai tevi – saprastu /gan domu, gan izrunāto vārdu/
• Mikrofons tevi neglābs – tas ir īpašs stāsts...
• Tev jārēķinās ar to, ka tavs skatītājs tevi ir redzējis... Vai redzēs citā sabiedrībā... Arī – virtuālajā vidē.
