Saimniece ir jauka, deviņdesmit gadu – gribas teikt – jauna (pēc sirds un dvēseles). Viņa ir diplomēta filozofe un psiholoģe. Pie kam – ne reizi nesūdzas par savu vecumu vai tā nespēku. Vakarā pie laba vīna glāzes ciemojas arī viņas draudzene – gadus piecdesmit jaunāka friziere, kas ieceļojusi Amerikā pirms kādiem desmit gadiem. Simpātiska un patīkama sarunu biedrene. Guntars ar Māri dodas nakti pavadīt viņas ģimenē. Vīrs nodarbojas ar akmens apstrādes biznesu, un abi ir pietiekami labi situēti, Ņujorkā ir savs dzīvoklis, tas nav slikts rādītājs viņu centieniem.
Ir jau vēls, un dodos pie miera – lielā un platā gultā, Ņujorkas viducī.
Aiz loga manu mieru sargā Kolumbs, varā grebts vai granītā kalts… Logos zaigo operas reklāmu ugunis, nedaudz dzirdama nakts dzīve un uzdzīve, bet es – dodos saldos sapnīšos…

/Turpinājums sekos/