Nu esmu augstu Debesīs…

Laikus… pirms laika... cik augstu?
Zem mirdzošā putna spārniem pāri Amerikai un pasaules daļai riet koši oranža Saule…
Kaut kur kāds priecājas par pirmajiem austošajiem Saules stariem, par jaunas dzīvības ceļu virs Zemes…
Kāds raud par savu māti…
Kāds dzer no savas pirmās Mīlestības kausa…
Es esmu augstu Debesīs un ilgojos nokļūt mājās…
…Pēc mirkļa tā pati vai pavisam cita Saule… atkal parādās manā logā… Tikai nekur nedzird putnu balsis, un nesmaržo puķes…
Es lidoju uz mājām…
Tas neesmu es, kas lido… mani māca lidot...
māca pacelties spārnos…