27.05
Man gribas būt Ņujorkā – debesīs augstu lidojošs cepelīns…
Pašu gatavotas, pašu gaumē brokastis…
Tas ir vareni, jūtos kā savās mājās šai lielajā megapolē... un ar saimnieci tērzējam par dzeju… Saku vēlreiz – patīkams sarunu biedrs... vai tā būs ar mani pēc gadiem četrdesmit…ja te vēl būšu, uz šīs zemes…
Šī sieviete pauž amerikānisku brīvību un izpratni par te dzīvojošiem ļaudīm. Pati nav ļāvusi sevi iesaistīt politikā vai kādās citā organizācijās. Runā ļoti tīrā, skaistā un gramatiski pareizā latviešu valodā, bet ir krievu izcelsmes…Viņai piemīt kāds īpašs šarms…
Protams, brīvi runā krievu, angļu un vācu valodā. Nav piederējusi baznīcai, bet personiski pazīst Kristu…
Pēc pašas brīvas izvēles pārdevusi īpašumus citā štatā un vēlas mūža beigu cēlienu pavadīt Amerikas notikumu centrā.
Tieši to, ko vajag šai simpātiskajai sievietei, piedāvā Ņujorka… ar savu mākslas un kultūras dzīves bagāto un tik daudzkrāsaino paleti.
Tepat līdzās opera, izstāžu zāles, galerijas… Tas viss piesaista šo jau lielos gados esošo un augumā tik trauslo dāmu. Arī mūsu ceļojuma gala pietura ar valdzinošu un veldzējošu akcentu.
Ņujorka? Jā, man patīk! Es varētu te dzīvot… un pašā centrā.
Brīžiem to pat nejūt. Mani netraucē reklāmas, pilsētas troksnis un cilvēku blīvums… Mani tas netraucē, jo tajā visā ir kāds plašums un aizraujošs dziļums.
Viena
Zvaigznīte sakustējās un...
Aizlidoja!
Tā bija tikai lidmašīna...
Bet arī tā
Mirdzēja... laikam tāpēc, ka tajā bija
Cilvēki. /Livars/
/Turpinājums sekos/
