Sēžu pretī Dairai un Jurim un priecājos par jauko dienu un jauko saulrietu, un šiem jaukajiem cilvēkiem … Juris visu mūžu strādājis par ārstu, Dairai ir doktora grāds teoloģijā, viņa ir profesionāla teoloģe un diriģente. Tie ir īsti kultūras un mākslas cilvēki ar tik mīļu dvēseli…
Ir pusnakts, kad atgriežamies mūsu mājās – tā paša ezera krastā, pa kuru apmetām pamatīgu loku… Atkal smaržo man nezināmas puķes, kaut kur koku zaros sasaucas putni… un gribas vēl kaut kur aizlidot…

. . . /Turpinājums sekos/