Esam kādi desmit cilvēki, un sēžam zem liela saulessarga mājas dārzā pie liela un apaļa stikla galda. Arī iepriekšējā turnejā mēs viesojāmies pie Laumas, un tagad tāpat kā toreiz priecājos par viņu jauko namiņu.
Tas nav liels, bet ļoti ērts un gaumīgi iekārtots. Viņas vīrs Ivars ir arhitekts, un tas jūtams ik uz soļa… prieks. Daudz runājam… dzeram labu vīnu… laiks rit nemanāmi, un saulīte ar jau – vakara pusē…
Vēl pa noslēguma konjaka glāzei mājās pie Ozoliņiem… pasaule sagriežas ar kājām gaisā… Bet trijos naktī jāceļas, jo nākamajā dienā tāls ceļš un mana uzstāšanās…
Jāiztur – jau kuro reizi…

/Turpinājums sekos/

. . .