Dievkalpojums ir svētsvinīgs un pacilājošs, tas arī mani aizrauj augstu virs zemes, ka var jau Debesis saskatīt…
Mūsu izstāde izskatījās labi, un mans pasākums bija kupli apmeklēts, arī pats jutos labi. Pēc autogrāfu laika pienāca kāds kungs un stāstīja, ka viņš reiz klausījies Edvardu Virzu lasām savu dzeju, tad piebilda: ,,Otro reizi dzīvē dzirdu autoru, kurš tik izjusti un skaisti prot pasniegt savus dzejoļus… Jūs lasījāt kā Edvards Virza…”
Esmu nedaudz samulsis un nezinu, ko īsti sacīt.
Saku: ,,Paldies, patīkami, ka ir tik jauki klausītāji…”