Braucam visu dienu līdz melnai naktij ar mazām pieturvietām…
Viss ceļš smaržo pēc ceriņiem…, lai arī tālumos redzamas sniegotu kalnu virsotnes… No visa pa drusciņai… Tā ir Amerika. Ap deviņiem vakarā piebraucam pie kāda ceļmalas moteļa, kur arī būs mums palikt.
Drošības pēc mantas sanesam istabā, mašīnu atstājam pie paša loga…
un lielā auto ātrumā aizmiegam. Turpinu braukt pa sapņiem, tas tā ilgi neturpinās… jo jau jāceļas…

/Turpinājums sekos/

. . .