Amerika caur Tojotas logu (Ceļojuma piezīmes, 2005.g. aprīlis – maijs) 8. turpinājums


30.04

Arī Portlandē atkārtojas tas pats vecais, jābrauc tālāk uz Sietlu.
Visa kā mums ir gana – mīlestības, prieka, ēdammaizes un dziras… Motors rūc, un mustangam vējā plīvo karogi…
Sietla. Esam klāt. Pēc kartes jābrauc līdz pašai ezermalai pa stāvu jo traki stāvu nobraucamo ielu, ka var ne tikai ielas galam pretī esošajā mājā ieskriet, bet mājai cauri izskriet un aiz mājas esošajā ezerā ieskriet. Bailīgi… Toties turpat ir arī mūsu meklējamā adresīte. Un kādā vietā…
Uz sliekšņa mūs sagaida saimnieki un vareni priecīgs suņukiņš. Viņas vārds esot Čiepiņa. Daira un Juris ir mūsu jaunie saimnieki. Māja ar flīģeli viesistabas vidū, jauka un saules baltuma pielieta.
Ir jau pievakare, un pēc nelielām uzkodām Juris ar puišiem dodas apskatīt pilsētu, es – uz dīvāna aizmigt. Ko nu kuŗjam kārojas….
Pamostos, kad citi atkal kāro iet pie miera. Un man pirms rītdienas seansa Juris iepriecinājumam pasniedz tikko no interneta izdrukātu vēstuli: