27.04

Ir divdesmit minūtes pāri četriem no rīta, kad visi apskaujamies un, paku pakām apkrāmēti, savā zelta kumeļā slaidā riksī uz Portlandi prom… Kādas nieka 780 jūdzes, kas mums tas… Kartes mums ir, kafija zilā, līdzi dotā termosā ir, un benzīns ir, un vēl uzpildes stacijas pilnum pilnas… Ir krāšņie ciedru meži, un tālumā sniegs kalnu galotnēs arī ir… Braucam, skatāmies, smejamies, ēdam, ceļa atļautajās vietās turam atpūtas pauzes… Pētām kartes un atkal braucam. Ceļš tek līku loču, stāvs un nolaidens, arī kalnu miglai cauri… Dzīve ir skaista, un tā nu atkal ir patiesība.