Latvijā

Jūsu bērni nav jūsu īpašums.

Viņi ir Dzīves plūduma dēli un meitas.

Viņi iet caur jums, bet ne no jums.

Lai arī viņi ir jums līdzās, viņi jums nepieder.

Jūs varat sniegt viņiem savu mīlestību,

bet ne uzskatus, jo viņiem ir pašiem savi uzskati un

domas. Jūs varat aprūpēt viņu ķermeņus,

bet ne viņu dvēseles, jo viņu dvēseles ietiecas 

nākamības ēkā, 

Kurā jūs nespēsit paciemoties pat ne savos sapņos.

Jūs varat censties kļūt viņiem līdzīgi, bet

piesargieties padarīt viņus līdzīgus sev, jo

dzīve neiet atpakaļgaitā, nedz arī kavējas vakardienā.

/H. Dž/