Ielu mode/stils





Kādēļ tik maz runā par ģērbšanās kultūru?

Kādēļ mūsu modeļos tik bieži redzam vienuviet pogas,
Šleifītes, piespraudes un pāri tam visam vēl krelles?
Jaunākā mode?
Manuprāt – bezgaumības paraugs. Ko lai no šiem
Paraugiem mācās jaunieši?
Mēdz teikt, ka par gaumi nestrīdas.
Un tomēr …
Atceros, marta sākumā skatījos modes skatē tērpu demonstrējumus.
Kleitas kā kleitas, bet tās drānās satītās galvas – nezinu,
vai frizūras vairs nevajadzēs, aptīs drānas gabalu ap galvu un ies uz balli?
Padomju sievietēm vajadzētu ģērbties vienkārši un gaumīgi.
Laba gaume ir klusa, kliedzoša ir tikai bezgaumība.

„PADOMJU LATVIJAS SIEVIETE” 1977.g.







Nolaupītās un ietaupītās minūtes

Diemžēl, dažā labā veikalā ar vienreizēju iegriešanos nepietiek.
Kad no rīta astoņos pērkam pienu, ne katrreiz ir, piemēram, krējums.
Dažreiz trūkst kefīra vai kaut kā cita.
Atvedīs ap desmitiem, paziņo pārdevēja.
Bet desmitos esam jau darbā. Un, ja arī ne, 
dārgās minūtes iet zudumā tik un tā, 
jo uz veikalu jānāk vēlreiz un rindā arī jāstāv vēlreiz.
Vai tiešām nevar atvest visas preces uzreiz?
Līdzīga aina ir dārzeņu veikalos. 
Piemēram, vairākas dienas trūkst burkānu. 
Kāpēc? Nav atvesti. Un namamāte, 
nopirkusi kartupeļus tuvākajā veikalā, 
skrien pēc burkāniem uz tirgu vai citu veikalu. Bet dārgās minūtes rit ...

PADOMJU LATVIJAS SIEVIETE 1965. GADS





Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru