Ielu
mode/stils
Kādēļ tik maz runā par ģērbšanās kultūru?
Kādēļ mūsu modeļos tik bieži
redzam vienuviet pogas,
Šleifītes, piespraudes un
pāri tam visam vēl krelles?
Jaunākā mode?
Manuprāt – bezgaumības
paraugs. Ko lai no šiem
Paraugiem mācās jaunieši?
Mēdz teikt, ka par gaumi
nestrīdas.
Un tomēr …
Atceros, marta sākumā
skatījos modes skatē tērpu demonstrējumus.
Kleitas kā kleitas, bet tās
drānās satītās galvas – nezinu,
vai frizūras vairs
nevajadzēs, aptīs drānas gabalu ap galvu un ies uz balli?
Padomju sievietēm vajadzētu
ģērbties vienkārši un gaumīgi.
Laba gaume ir klusa,
kliedzoša ir tikai bezgaumība.
„PADOMJU LATVIJAS SIEVIETE” 1977.g.
Nolaupītās un ietaupītās minūtes
Diemžēl, dažā labā veikalā ar
vienreizēju iegriešanos nepietiek.
Kad no rīta astoņos pērkam
pienu, ne katrreiz ir, piemēram, krējums.
Dažreiz trūkst kefīra vai
kaut kā cita.
Atvedīs ap desmitiem, paziņo
pārdevēja.
Bet desmitos esam jau darbā.
Un, ja arī ne,
dārgās minūtes iet zudumā tik un tā,
jo uz veikalu jānāk vēlreiz
un rindā arī jāstāv vēlreiz.
Vai tiešām nevar atvest visas
preces uzreiz?
Līdzīga aina ir dārzeņu
veikalos.
Piemēram, vairākas dienas trūkst burkānu.
Kāpēc? Nav atvesti. Un
namamāte,
nopirkusi kartupeļus tuvākajā veikalā,
skrien pēc burkāniem uz tirgu
vai citu veikalu. Bet dārgās minūtes rit ...
PADOMJU LATVIJAS SIEVIETE 1965. GADS
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru