Manās bērnības

Mājās

Logi vērās uz āru, un

Priekšlogus pavasaros uznesa uz

Bēniņiem.

Reiz, skrienot ap

Māju es ieskrēju

Atvērtā logā, izlauzu

Krampīti, bet

Stikli nesaplīsa.

Pērienu tik un tā dabūju.

Un vēl es pa logu

Zālē tecināju

Baldriāna pilienus, un

Neviens nevarēja saprast, ko tas

Kaķis tur melnu zemi izvārtījis.

Par to es laimīgā kārtā

Pērienu nedabūju, laikam

Neviens cits to

Baldriānu nelietoja.   /Livars/

Tas 

Latvju lauku labums

īstenais! 
/No manas Kurzemes/