... atkal eju skolā...
Mācos Pacietību ...
viscēlāko un lielāko no mācībām!
/Livars, 31.07.2013./
Esmu jums visiem pateicīgs!
Ziniet, Dievs nav mums devis bailības garu,
bet spēka, mīlestības un savaldības garu. /tas pēc Bībeles/
Brīžiem pietrūkst - viens, otrs un trešais arī ...
Cenšos, bet, ticu - arī Ārstus ir cēlis Dievs!
Veselību, pacietību, ticību... Tev!
AtbildētDzēstBūs, būs labi. Es zinu!
-Cilvēk, iemāci arī man pacietību. Es, koka putns, gribu pacelties spārnos.
AtbildētDzēstPaldies! Ticība - pat kalnus pārceļ, kur nu vēl putnu ar sidraba spārniem!
AtbildētDzēstKur tu skriesi, vanadziņi, ar
tiem vaska spārniņiem...
Dzīve kā gājēju pāreja - te balts krāsojums uz asfalta, te melnīgsnējs asfalts vien, bet vai tādēļ tā nav skaista - tāda strīpaina?
AtbildētDzēst