Ojārs Žīgurs
OJĀRA CEĻOJUMS
/80 gadu garumā/
* * *
85. turpinājums
* * *
Harijs Grasmanis, kādreizējais ātrslidotājs, daudzus
gadus organizēja sporta darbu tehnikumā. Nodibinoties sporta klubam, par kluba
priekšsēdētāju kļuva kādreizējā mākslas vingrotāja, Ķīmijas nodaļas vadītāja
Biruta Kļaviņa. Bet Harijs mīlēja visu darbu veikt viens pats, tādēļ viņa bija
tāda kā „Zic” priekšsēdētāja, kura tikai parakstīja vajadzīgos dokumentus, Viņš
gan aprunājās ar Birutu par nodomiem, pat uzklausīja viņas domas, bet visu
darīja pēc sava prāta. Kad Biruta aizgāja no mūsu skolas, tad izvirzīja mani viņas
vietā, jo man bija meistarkandidāta nosaukums, bet nevienam citam skolotājam,
kurš nemācīja fizkultūru, tāds nosaukums nebija. Tā es aizņēmu Birutas posteni,
ar tādiem pat nosacījumiem.
Manuprāt Harija
nopelns ir Veselības dienu noorganizēšana. Veselības dienām viņa iemīļotā
apmešanās vieta bija pie Avotu mājām, kas atradās aiz Raganas. Lai tur nonāktu,
grupām vajadzēja veikt pārgājienu pa skaisto, stāvo, kokiem apaugušo Braslas
krastu. Tuvojoties Avotu mājām tika pārbaudīts audzēkņu somu saturs. Atminos,
kā skolotājs Liģeris velk ārā no zēnu somām vienu pudeli pēc otras, attaisa tās
un saturu izlej zālītē. Vai mūsu dienās varētu tā apieties ar skolnieku
privātīpašumu? Tas taču būtu cilvēktiesību pārkāpums!
Visinteresantākās bija šķēršļu joslas sacensības, kad
vajadzēja braukt ar gumijas laivu pa Braslu, kurt ugunskuru, celt telti un
parādīt vēl dažādas savas prasmes. Nakti pavadījām teltīs, bet otrā rītā
atbrauc tehnikuma vadība ar Ludi Eglīti priekšgalā, tā parādot Veselības dienu
nozīmīgumu.
Visos
pasākumos piedalījās Erna ar bufeti. Dažādās svinībās viņa pārsteidza visus ar
degošu saldējumu un citiem kulinārijas brīnumiem. Brīvās Latvijas reformu
laikā, bufetes darbība tika izbeigta un Erna atstāja mūsu kolektīvu.
Harijs bija viens no retajiem, kurš tehnikuma partijas
sapulcēs runāja latviski. Lielākā daļa latviešu skolotāju, gan partijas biedri,
gan brīvie cilvēki, laikam nevēlējās redzēt lielo brāļu pierēs sarauktās
grumbas, klausoties nesaprotamo latviešu mēli. Grumbas varēja sagaidīt no
partijas sekretāra un daudziem citiem.
Reiz Harijs stāstīja, ka pats sevi nepatīkami
pārsteidzis. Vadot nodarbības pie stieņa viņš kādu pavāju zēnu, kurš nevarēja
pievilkties pie stieņa, pabīda sānis: „Paej nost! Es parādīšu kā vajag to darīt!”
Vēlāk viņš teica: „Palecos un ieķeros stienī. Un palieku karājoties kā cīsiņš.
Nebiju domājis, ka vairs nav agrākā spēka.”
Nenoliedzams Harija nopelns bija Baltijas
Politehnikumu skolotāju spartakiādes noorganizēšana, kas kļuva par tradicionālu
pasākumu. Arī man iznāca vairākas reizes piedalīties. Mans lauciņš bija
orientēšanās, dambrete un vienu reizi pat zaudēju šahā. Mūsējie visspēcīgākie
bija volejbolā, orientēšanās sacensībās un galda tenisā, kur līderis bija mūžam
jaunais Zēns, kuram nesen nosvinējām 85. jubileju. Pēc sacensībām saviesīgā
sadzīve ar klātu galdu un somu pirti. Braļukas izgāja uz varenu iemešanu, kādēļ
otrajā dienā viņiem gāja ļoti grūti. Arī mūsējie vīri meklēja izklaidi. Kad
braucām uz Kauņu vai Viļņu, tad mūsu Kārli sagaidīja cienījama kundze, laikam
tehnikuma mācību daļas vadītāja. Kārlis nekad nepalika kopā ar mums tehnikuma
kopuškās, bet apmetās viesnīcā. No rīta viņš ierodas pie mums, kopmītnes
biezumos apbružātiem, svaigs un smaidīgs un devās spēlēt pingpongu vai
volejbolu. Kārlis bija ar visgarāko dalībnieka stāžu. Diemžēl ar brīvības
iegūšanu šis pasākums sāk panīkt. Igauņi atkrita pirmie. Viņi jau savā garā
bija lepni, kaut gan komandu cīņā vienmēr palika pēdējie. Tagad kopā sanāk tikai
2 komandas: Kauņa un Rīga.
Harijs katru pavasari noorganizēja izbraukumus ar
ātrgaitas „Raķetēm” vai „Meteoriem” uz Pērnavu,
Kingisepu (tagad Kuresāri) vai Ventspili. Šie izbraukumi rada lielu atsaucību.
Harija aiziešana mums bija negaidīta. Viņš bija
dabūjis ceļa zīmi uz Jūrmalas sanatoriju, kur ļoti labi jutās. Katru dienu pa
pludmali nostaigājis 10000 soļus, ko nolasīja no soļu skaitītāja. Un pēkšņi
ziņa: Harija vairs nav mūsu vidū!
Ps.
Ar autora atļauju –
Emuārā tiks publicēti
apjomīgā darba atsevišķi fragmenti /Livars/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru