Ingrīdas Lasinskas /dzim. Reimane/
Jauno dienu raksti


1977. gada 17. jūnijā es piecēlos kā parasti. Es, Ilva un Aira aizgājām uz sportiķi. Drīz sāka gāzt lietus. Mēs aizgājām uz sētu. Man bija līdzi visādas pekeles. Mēs mājīgi iekārtojāmies sekcenē (sekciju māju jaunbūve). Sāka dārdēt pērkons. Mēs sākām spiegt un brēkt. Tad Airas mamma mums iztraucēja. Airai bija jāiet iekšā. Arī es savācu savas pekeles un gāju mājās. Šodien bija baigi foršais piedzīvojums.


1977. gada 1. jūlijā es, Aira un Ilva izgājām laukā. Paspēlējāmies. Tad mēs ar Airu aizbraucām uz dārzu. Es pirmo reizi šajā gadā ēdu zemenes. Tad mēs paspēlējāmies. Kad braucām mājās, Airas tētis teica, ka ies uz LLT stadionu. Tur bija jānotiek spēlēm, jāuzzina laiks cikos Airas tētis skries. Tur bija skaista mājiņa. Aira uzrāpās uz jumta. Bet es nevarēju. Es esmu tik bailīga, tā kā trusītis. Tad Airas tētis man palīdzēja. Pēc tam es pati iemācījos. Kad atnācām mājās mēs šūpojāmies un metām nost kurpes. Aira meta vistālāk. Viņai pārkrita kurpe pāri žogam. Es dabūju līst pāri žogam. Man iesprūda kurpe žogā. Airas kurpi dabūju, savu kurpi arī.


Mans plāns 4. jūlijā 1977. gadā.
9: 00 celties
9: 05 uzklāt gultu
9: 10 apģērbties, apģērbt lelles
9: 20 paēst
9: 30 televizors un izkaulēt papum naudu
12: 00 parādīt Maigai jaku
12: 45 iet uz ēdnīcu un veikalu
13: 45 iet uz bibliotēku
14: 15 adīt jakai malas
15: 00 kārtot mazo istabu
15: 25 kārtot virtuvi
15: 45 iziet laukā vai kur citur tikai ne mājās
18: 00 mājās
18: 15 televizors



1977. gada 8. jūlijā tētim bija jābrauc uz Rīgu pēc kaut kāda tur ordeņa. Tāpēc kad pamodos neviena nebija mājās. Es noskatījos filmu „Lieta Nr. 306”. Tā ir kriminālfilma. Es piezvanīju Airai. Viņai bija bail, tāpēc es aizgāju pie viņas. Tad atnāca Ilva un mēs aizgājām uz skolas sporta laukumu. Tur mēs apgāzām vārtus un vingrojām. Mēs aizgājām uz ēdnīcu. Kad atnācu mamma bija jau mājās. Viņa drausmīgi lamājās, ka es nebiju sakārtojusi istabas. Kad es sakārtoju viņa mani tomēr izlaida ārā. Aira bija ļoti priecīga, ka es iznācu ārā. Tad ienācu iekšā un uzgāju pie Ilvas. Mēs spēlējāmies. Es uzrakstīšu par vienu notikumu, kurš nenotika šodien, bet dažas dienas atpakaļ. Mēs ar Airu izgudrojām valodu, kuru mēs apsolījāmies nevienam neteikt. Šī valoda ir šāda vārdam pirmo zilbi jāliek beigās.
Tagad ierakstīšu par ko gribu kļūt.
Es gribu kļūt par krievu valodas skolotāju. Es iedomājos, ka es būšu stingra skolotāja. Skolnieki manās stundās drebēs kā trusīši. Es likšu arī vieniniekus.

1977. g. 9. jūlijā. Šodien es uzrakstīšu par Ilvu un Aivu. Aira ir laba meitene. Viņa ir mana labākā draudzene. Bet viņai ir arī slikta īpašība ja viņai kaut kas iegribas tad tas ir jāpilda.
Ilva ir tāda jocīga meitene. Viņa šausmīgi izpatīk Airai. Es ar viņu nevaru sadzīvot gandrīz katru dienu mēs ar viņu strīdamies. Agitu es nevaru izturēt. Viņa vienmēr jaucas iekšā kur nevajag.

1977. g. 8. augustā es biju nometnē. Šodien mēs bijām „Ventā”. Man bija bails taisīt pludiņu un es plunčājos vien. Drīz bija jāiet uz pusdienām. Pēc pusdienām mēs nācām uz Ventu. Es mācījos peldēt. Es ūdenī apkritu un sāku peldēt. Tagad es peldu ļoti labi.

1977. g. 9. augustā es uzrakstīšu par visiem treniņu nometnes dalībniekiem.
Meitenes.
Sandra ir jautra meitene, viņa draudzējas ar otru Sandru.
Antra. Sliktā īpašība: Viņa dažreiz vienam otram iztop.
Antra ir vidēja auguma ar tievām bizītēm. Man Antra ir ļoti laba draudzene. Bet man liekas, ka viņai diez ko labas domas par mani nav.
Anda ir pēc izskata skaista meitene viņai ir lokaini mati viņa būtu laba meitene ja neiztaptu Initai. Viņas abas staigā noslēpumainas.
Inita ir reizēm laba meitene. Viņa slikta ir tad kad rājas. Pašlaik viņa ir laba. Viņai ir brilles.
Guna ir kā parasta meitene. Viņai ir apaļīgs deguntelis un augums. Viņa labi spēlē tenisu. Tikai ir mazliet pavirša.
Ingūna baigais bosiks. Viņa ir taka zēns. Ingūna šausmīgi ātri apvainojas. Viņa labi spēlē teātri. Iet kultūras nama dramatiskajā pulciņā. Aija ir briļļaina meitene. Pēc tautības krieviete. Viņai kautko paprasa viņa kautrējas atbildēt.

* * *


/Turpinājums sekos/


1 komentārs:

Anonīms teica...

Ingrīda! Jauki!
Un labi, ka atdabūji savu un ne tikai savu kurpi, ka neesi pārāk barga skolotāja un ka tikai reizēm liec vieniniekus!

Priekā!
Ina J.