Ingrīdas Lasinskas /dzim. Reimane/

Jauno dienu raksti

1977. gada 4. jūnijā es piecēlos 9, jo 10 bija jāiet pārgājienā. Mēs gājām uz „Sarkano sienu”. Šī siena atrodas pie Ventas. Pa ceļam gāja ļoti jauki. Mēs kurinājām ugunskuru. Ugunskurā cepām desas un kartupeļus. Bija ļoti garšīgi. Atpakaļ ceļā mēs salasījām gaiļpiešus. Es kārtīgi saslapināju kājas. Mēs Antra, Ēriks, Mārtiņš, paps un es gājām pa priekšu, bet pārējās meitenes atpalika. Mēs nolēmām viņas pārmācīt. Drīz ceļš sazarojās trijos krustceļos. Mēs nolēmām paskriet, lai viņas būtu nesaprašanā pa kuru ceļu lai iet. Antra uzzīmēja bultu. Bet meitenes aizgāja pa citu ceļu. Paps bija ļoti dusmīgs. Viņš teica: „Tās meitenes man dabūs.”  Mums palaimējās brauca viena Volga un aizveda mūs uz mājām. Šodien man atdeva arī lādīti.

1977. gada 11. jūnijā Allai bija eksāmens ķīmijā. Es aizgāju paskatīties kā Allai iet. Es Dainai ķemmēju matus. Viņa man apsolīja dabūt vienas Vācijas skolas adresi, jo viņa parasti atbild uz vēstulēm. Tad es gāju uz dziesmu svētkiem. Tur atkal satiku Dainu. Viņa man iedeva lūk šo emblēmu ( KULDĪGAS RAJONA DZIESMU SVĒTKI. LOSR 60). Viņa man pateica, ka pa vasaru brauks uz Rumāniju un varbūt atvedīs kādu ķēdīti. Šis dienas visskaistākie piedzīvojumi ir izstāstīti. Šodien arī ļoti bieži skatījos pa logu.

klik: iepriekšējās publikācijas

/turpinājums sekos/