DIALOGA

neaizmirstamais laiks

/8. turpinājums/

atskatoties uz to laiku, uz to, kā un ko

mēs darījām, liekas - tie bija Dieva svētīti cilvēki ...

tas bija liels Darbs, lieli un cēli sapņi, uzdevumi!

Raitis Bullīts, Ritvars Rēpelis, Ivars Kupcis, Normunds Korņejevs,

Aija Piļka, Lelde Sprince, Adrija Kliauza, Bullīte Ilze,

Bullīte Vita, Juris Titovs, Agris Stukāns, Guntars Krīgers, Otto Šrams, Didzis Āva, 
Māris Kravalis,Artūrs Pupiņš, Rinalds Rūsis, Raimonds Trumsiņš, Jānis Sarmulis, 
Intars Mežaks, Raimonds Driba, Didzis Rāgs, Jānis Zaikovskis ... 

Jā, man ir grūti noraksturot, kas tas bija ...

Man tika dota iespēja sastapties un darīt lielas lietas ar Dieva

izredzētiem cilvēkiem ... un, mēs bijām tikai cilvēki ...

viegli? Nē - tā tas nebija ... interesanti, grūti, Dvēseli plosoši - jā ...

Šodien, iespējams, es rīkotos citādāk ... tad - šķiet, vienīgais un

pareizais ceļš ...

Esmu pārliecināts - katrs to nespētu ...

Bet, tas bija Dieva svētīts Laiks, par to esmu pārliecināts ...

skanējām bildes, krāsojām bilžu rāmjus, piegriezām stiklus, 

mainījām ekspozīcijas ... nereti - mēneša laikā bija 10 ekspozīcijas

visā Latvijā ... tikšanās kultūras namos, skolās, vietējās TV un radio ...

pārbraucieni, nakšņošana mašīnā, guļammaisos, un jauniešiem līdztekus

skolas, studijas, eksāmeni, konflikti mājās, skolās ...

nesatikti draugi ...

Līdz pat šai baltai dienai nespēju saprast, kā var sastapt tādus Cilvēkus ...

Brīžiem prātā nāk ķecerīgas domas, ka tādu vairs nav ...

Cilvēki ticēja tam - ko dara, viņi varēja redzēt un baudīt sava

Darba augļus!

Livars, Ritvars, Ivars

Kāds uz baznīcas sienas

uzrakstījis:

Es tevi mīlu.

Vējš dzenā netīrus papīrus.

Altāra vietā mākslīgo mēslu

kaudze.

Kāds sauc bērnus pie vakariņu

galda. /Livars/

mums bija daudz domu biedru un atbalstītāju ...
mums vajadzēja tikai darboties ...
daudzās jo daudzās baznīcu drupās uzlikām krustus, centāmies, kaut nedaudz 
sakopt mūsu senču baznīcu krāsmatas, uzrunājām pašvaldības,
aicinājām vietējos iedzīvotājus rīkoties ...
Daudzas baznīcas, kā Fēnikss cēlās augšup no drupām!

Livars, Agris, Normunds, Ivars

mēs viesojāmies visās Latvijas lielākajās pilsētās ...
Liepāja, Ventspils, Daugavpils, Madona, Rēzekne, Jēkabpils, Kuldīga,
Aglona, Jaunjelgava ... vēl, vēl un vēl ... apmēram 300 apdzīvotajās vietās cilvēkus
centāmies uzrunāt ar izstādēm, tikšanās pasākumiem ...

Izstādes atklāšana Madonas kultūras centrā

Kuldīgā

Portugālē, Fatimā

tādi bija ... un tādi ir mūsu ceļi ...

Daugavpilī

Krāslavā

Dialogs ar augstiem Briseles kungiem ... rezultatīvs ...

1994. g. decembrī, 
Ventspilī pēc izstādes atklāšanas 

tāds bija un ir mūsu mīlestības laiks ...
nekas nav beidzies, viss turpinās ...
citādāks laiks, citi uzdevumi ...
tā nu paliek, ticība, cerība, mīlestība ... bet,
lielākā no tām ir mīlestība ...
meklējot un iemīlot cilvēku, visu dzīvo, visu labo, ko
Dievs ir radījis ...
Dzīvē ne vienmēr ir viegli ...
Skaisti, interesanti un aizraujoši gan ...

tikšanās karaspēka daļā

tikšanās Londonas baznīcā

/turpinājums sekos/

Cilvēkam vienmēr ir svarīgi sevī saglabāt
cilvēciskumu, labestību, gaišumu!
Nesam to pasaulē!
Paldies par vienreizēji emocionālo muzeju.
/Ivars Knēts RTU, 15. 11. 2003./

ar Valsts prezidenti 
Vairu Vīķi-Freibergu
2001. g. 8. jūnijā Dialoga muzejā

klik:
DIALOGA LAIKS

arī:
livars.lv