Manās

Debesīs

Ziemsvētku naktīs deg

Brīnumsvecītes.

Un

Mazas, baltas

Oglītes pārklāj visu

Zemi.

*  *  *

Pa pavērto

Debess malu uz

Zemes laidās tūkstošiem mazu, baltu

Taurentiņu.

Tie nolaidās uz augstajiem

Baznīcu torņiem, koku galotnēm un pazarēm.

Mazās dvēselītes piekļāvās manai pierei un rokām tik

Cieši, ka es varēju just to spārnu silto glāstu.

Tie viegli slīdēja pa manu seju, pirkstu galiem un

Pārvērtās mirdzošās briljanta

Pērlītēs, kas klusītiņām ritēja uz baltās

Zemes.

Kā tālas un dzidras atbalsis

Baznīcu torņos sāka skanēt

Zvani.

Tie sasaucās cits ar citu,

Baltu

Svētvakaru iezvanot.

Gods

Dievam augstībā, un

Miers virs zemes, un

Cilvēkiem labs prāts!

                                   /Livars/