Jānis Pauls: Es spēlēju septiņas dienas nedēļā...

Jānis Pauls – Tas ir lietderīgi un es to daru... man tas patīk ...
Kopš mācos akadēmijā /Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija/ ...Es pēdējā laikā maz guļu ... man pietrūkst dienu un stundu ...
Livars – Kam tu gribētu veltīt savu laiku?
Es pagaidām nezinu ... tam pašam čellam ... aizbraukt uz laukiem ... gribētu atsākt aktīvāk pasportot ... man ir divas ģimenes – tētis, mamma, māsa, omīte un otra ģimene – mani draugi... Tik maz visus satieku un redzu ...
Livars – ... Tu gribi būt slavens?
Jānis Pauls – Nē! Noteikti ne! ... man Diāna /specialitātes pedagoģe Diāna Ozoliņa/ bieži pārmet, ka es neesmu ambiciozs ... ka man nav tieksmes apdzīt kādu, vinnēt kādu ... spēlēt par kādu labāk ... 
Livars – ... nezinu ... Man ir bijusi ļoti liela laime: divdesmit septiņos manas dzejas koncertos ar tevi divatā būt kopā uz skatuves ... un vienmēr tava spēlē ir aizkustinājusi līdz asarām ... sēžot tev līdzās, izstieptas rokas attālumā, vienmēr pavadījusi sajūta, ka tu ģenerē –
kaut ko tik neaptverami lielu, dziļu, ka tevī ir šī fascinējošā spēja piepildīt cilvēku sirdis ar spēku un mīlestību, ko sniedz mūzika...
... zini, arī es – ne arvienu negribu sacensties mīlestībā,
kaut ko pierādīt, uzspiest ....
Jānis Pauls – Es gribu būt apmierināts ar to, ko es daru ... domāju, katrs cilvēks jau sevi mīl ... Ir ļoti svarīgi uz skatuves atrast cilvēkus ar kuriem tu vari – tajā brīdī pa īstam sakontaktēt...
Livars – Pēc pusotra gada tu iegūsi bakalauru, ko tālāk?...
Vai nebrauksi prom?
Jānis Pauls – Es varētu aizbraukt pamācīties...
bet aizbraukt no Latvijas – nē!
Te ir manas mājas! Te ir mana ģimene! Te ir mani draugi!
Mācīties – jā! Aizbraukt – nē!
Man vienmēr gribas mājās. Es nekad nevaru izturēt ilgāk par diviem mēnešiem... man ir vajadzīgas mājas ... Pabūt laukos, Maskatos! Klusumā! Pļavā! Mežā! Būt ar tuviem cilvēkiem ...
Latvijā! ...
Livars – Cik tu ilgi esi kopā ar šo čellu?  
Jānis Pauls – No desmitās klases ... viņš ir vecāks par manu omīti ...
Livars – Mīļš?
Jānis Pauls – Jā ... ir kļuvis ļoti iemīļots ... es jau nezinu – vai viņš ir viņa, vai viņš... hm, viņa (viņš) mēdz būt arī cimperlīga (cimperlīgs), reaģē uz visiem laika apstākļiem un laiku zonām ... šad un tad – krakšķ un brakšķ ... rīt viņam paliek 90 gadu! ... 
Livars – Rīt gada pēdējā diena ...
  
Kā akmens
Bulta trauc
Zemeslode bezgalīgās
Debesīs.

Tu stāvi
Bultas nests un ļaujies
Vējam ar taviem
Matiem spēlēties.

Cik
Savāds ir šis mūsu
Lidojums.  /Livars/


/2010. 30. 12./
/Turpinājums sekos/

1 komentārs:

Valters teica...

Ļoti patīkama intervija. Prieks lasīt atklātu vīru valodu un mācīties no tās...

Visu cieņu jums un tam, ko jūs darāt!